Performance un izrāde ir iepriekš pārdomāta kustība laikā un telpā, ar mērķi radīt intelektuālu un/vai emocionālu iespaidu uz skatītāju, kura klātbūtne notikumā ir obligāta,
Teātrī strādājot es esmu atkarīga no daudziem cilvēkiem, performancē vienīgi es atbildu par visu,
Ja es salieku visu pareizajās vietās, tad pēc tam vairs nav īpaši jāpiedomā, jo viss notiek pats no sevis tajā virzienā, kā to vēlos.
Izolde Cēsniece savas pirmās performances veidoja jau tad, kad mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa kopā ar saviem scenogrāfijas nodaļas kursabiedriem radīja mēmo filmu Hamlets Mākslas akadēmijas telpās. Svarīgāks par rezultātu bija pats filmēšanas process, kas bija kā spēle, kuru tās dalībnieki spēlēja ļoti nopietni. Taču šāda veida performances ir netipiskas Izoldei Cēsniecei, jo parasti savās akcijās viņa ir tikai režisore, organizatore un vērotāja, nevis dalībniece. Visbiežāk viņas performances ir par kādu sociālu vai politisku tēmu. Piemēram, performancē Mēslojums zemē tika ieguldīta nauda ar mērķi veicināt konkrētās vietas attīstību. Performancē piedalījās pieci cilvēki, kas simbolizēja tēlus uz piecu valstu banknotēm: Latvijas, Kanādas, Zviedrijas, Amerikas un arābu. Pedvāles brīvdabas muzeja zemē tika izraktas piecas bedres, tajās iekāpa nauda, un bedres tika aizbērtas. Tas bija kā ziedojums Pedvāles parka attīstībai, cerot, ka nauda augs un dos augļus.
Kaut gan Izolde Cēsniece strādā par scenogrāfi dažādām teātra izrādēm, viņu aizrauj arī performanču veidošana. Performancēs viņa daudz brīvāk un ātrāk kā teātrī realizē savas idejas. Performancēs viņu saista tās īslaicīgums, nejaušības moments un neparedzamā notikumu virzība.
Gandrīz visās Izoldes Cēsnieces performancēs liela loma ir tērpam un grimam. Mākslinieces idejas izpildītājiem tiek doti galvenie norādījumi, taču darbība notiek spontāni. Tā izpaudās arī viņas 2004.gada performance Eirofiliem un Eirofobiem 2, kas bija veltīta Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā. Tajā piedalījās Eiropas Savienības simbolikā tērpts vīrietis uz velosipēda un grupa senajos latviešu kostīmos tērptu jauniešu. Performance notika kā pusotru stundu garš skrējiens pa Rīgas centru. Tās laikā dalībnieki viens otru dzenāja un izspēlēja cīņu ne tikai par nacionālo identitāti un tās saglabāšanu, bet arī starp vecajām tradīcijām, kuru simbols bija senlatvieši un jaunajām tehnoloģijām, ko simbolizēja tēls uz velosipēda. Atsevišķās Izoldes Cēsnieces performancēs svarīga ir publikas reakcija. Atšķirībā no citiem performances māksliniekiem, viņa skatītāju uzskata par obligātu performances sastāvdaļu.