Māksliniecei Ievai Sarai Breikšai vispirms rodas ideja, bet pēc tam viņa izvēlas, kā to vislabāk izpaust. Performance viņai ir kā paskaidrojums un turpinājums viņas zīmējumiem.
Ievai Sarai Breikšai liela nozīme ir performances notikuma vietai. Parasti viņa izvēlas publiskas vietas, kurās ir daudz cilvēku: universālveikalu, pazemes gājēju pāreju. Ar performances palīdzību viņa iezīmē un padara sev tuvu kādu vietu, kurā viņa par kaut ko sapņo vai kurā vēlētos atgriezties. Māksliniece var vairākas reizes izspēlēt  vienu un to pašu performanci, mainot vienīgi notikuma vietu.
Performancē Slāpes – kāpēc?, kas 2004.gadā notika Rīgā pazemes gājēju pārejā svarīga ir viņas iekšējā kustība, kas parāda cilvēka pārtapšanu. Šī performance saistīta ar mākslinieces personīgajiem pārdzīvojumiem. Tās avots ir Bībeles stāsts par Mariju Magdalēnu, kura caur mokām un ciešanām nonāk pie šķīstīšanās un apskaidrības. Performances laikā starp nejaušiem garāmgājējiem darbojas sarkanā apģērbā tērpta sieviete. Viņa stumda tukšus iepirkuma ratiņus, vērsdama seju un plaukstas pret debesīm. Viņas darbība stipri kontrastē ar tuneļa vidi, kur viens ubago, cits tirgojas, bet pārējie steigas pārņemti dodas savās ikdienas gaitās. Tad viņa pieiet pie spaiņa un velk no tā ārā baltus marles auduma gabalus, kurus liek sev ap pleciem un tin ap galvu. Katrai kustībai un priekšmetam ir noteikta simbolika. Pēc tam viņa uzvelk baltu kleitu, bet sarkano audumu, kas viņai bija mugurā sākumā, simboliski mazgā un izkar uz šņores žāvēties. Tad uz sarkanā audekla tiek izšļākta baltā krāsa krusta formā un viņa dzied dziesmu I don`t know how to love him no rokoperas Jēzus Kristus Superzvaigzne. Šī performance ir ļoti nopietna un komiska reizē, jo tādu Ieva Sara Breikša saredz arī ikdienas dzīvi. Māksliniecei performance saistās ar sevis pārvarēšanu un kāda sev svarīga jautājuma izspēlēšanu darbībā.