
Performance ir bēgšana no rutīnas;
Performances man ir kā rituāli, un tām nav nekāda sakara ar manu ikdienu;
Ciešanas ir ļoti dabiskas. Citreiz cilvēki savas ciešanas vērš pret citiem, es savas ciešanas vēršu pret sevi;
Kristaps Pūce nāk no industriālās mūzikas vides, kur bieži vien koncertu laikā tiek veiktas performances. Kristapam Pūcem performance ir svarīga dzīves sastāvdaļa, kuras laikā viņš gūst jaunas sajūtas. Bieži vien viņš ar performances palīdzību cenšas kaut ko sevī pārvarēt. Tie ir dažādas grūtības pārbaudījumi, kas var būt riskanti dzīvībai. Šo performanču ietekmes avots ir pirmatnējo cilšu reliģiskie rituāli, kuru laikā caur sāpēm un mokām to dalībnieki nonāk pie atbrīvošanās un atdzimšanas. Darbojoties industriāļu apvienībā Brigado genocid viņš kopā ar pārējiem dalībniekiem uz skatuves veicis neskaitāmus pīrsinga aktus. To laikā industriālās mūzikas pavadībā, kas rada transam līdzīgu sajūtu, vairākās vietās tika caurdurta āda. Šādu performanču laikā gan skatītājs, gan izpildītājs sajūt, ka laiks ir relatīvs, jo katra minūte šķiet pusstundu gara. Šajās performancēs mākslinieks sevi identificē ar skatītāju, kurš pārdzīvo viņa sāpes kā savējās. Šo mūsdienu rituālu galvenais mērķis ir atbrīvoties no negatīvajām izjūtām, kas uzkrājušās ikdienā.
Tēmas, kuras Kristaps Pūce risina citās performancēs var būt gan personīgas, gan sociālas. 2001.gadā nakts klubā Metro notika viņa performance Nāvessods naivumam, kurā mākslinieks iznīcināja savu naivumu. Tajā bērnišķīgu naivumu simbolizēja lelle, kurai akta laikā tika nocirsta galva. Tādā veidā viņš atbrīvojās no sava naivuma, kas viņam bija traucējis dzīvot.
Reizēm Kristaps Pūce ar performances palīdzību vēršas pret kādu sociālu problēmu, kuru viņš dziļi izjūt sevī, piemēram, karu Irākā. 2003.gadā klubā Depo koncerta Brdrh Against War laikā notika performance pret Amerikas realizēto Irākas iekarošanu. Tajā Ameriku simbolizēja prezidenta Buša figūra, kura ar motorzāģa palīdzību tika iznīcināta. Šīs performances ideja bija tāda, ka Amerikas agresiju nav iespējams apturēt nekā citādi kā tikai ar agresiju, kas vēršas pret to. Tikpat primitīva kā prezidenta Buša politika, bija arī Kristapa Pūces realizētā darbība pret viņu. Mākslinieks ar šo un citām performancēm aktīvi parāda savu viedokli pret apkārt notiekošajām nejēdzībām, no kurām lielākā daļa cilvēku cenšas norobežoties un nedomāt par tām.