Galvenais performancē ir tas, ka darbība notiek konkrētā vietā konkrētā laikā, kas ļauj skatītājam sajust un vistuvāk saskarties ar radošo procesu,
Performance ir īpašas attiecības ar skatītāju, kas jau robežojas ar tādu kā diskomfortu, bet arī katarsei līdzīgu sajūtu, tu atrodies kā uz naža asmens, ļoti asi un svaigi sajūtot procesu,
Performances izdošanos lielā mērā nosaka nejaušība, kad visi faktori darbojas tev par labu: vajadzīgajā brīdī spīd saule, nolīst lietus vai notiek kaut kas līdzīgs.
Tā kā tēlnieks Kirils Panteļējevs lielākoties strādā ar materiālu un viņam nerodas iespēja redzēt publikas attieksmi pret saviem darbiem, viņš pievērsies performances mākslas formai, kas ļauj sajust tiešu interaktīvu momentu ar skatītāju. Lielāko daļu savu darbu Kirils Panteļējevs veidojis dažādu performances festivālu ietvaros. Veidojot performanci, mākslinieks izmanto apstākļus, kādus viņam piedāvā katra konkrēta situācija. Viņš cenšas savu darbību saskaņot ar vidi, kontekstu un publiku, kurā darbojas. Tā notika arī viņa pirmā un veiksmīgākā performance Veltījums 1998.gadā Polijā Starptautiskās Eiropas Mākslinieku tikšanās ietvaros. Bijušajā militārajā pilsētā Bornē-Suļinovā viņš veica akciju vietā, kur kādreiz atradusies armijas daļa: ar vecām kāpurķēdēm, krūmos un zālēs ieaugušu tanku remontdarbnīcu, pamestiem pazemes bunkuriem. Šai nehumānajai un destruktīvajai videi viņš pretnostatīja savu neaizsargāto, kailo ķermeni. Viņš veica gājienu no pazemes bunkura, cauri armijas dzelzsbetona paliekām līdz nonāca pilnīgi aizaugušā teritorijā un pazuda starp zālēm un krūmiem. Brīdī, kad tas notika, lija lietus un spīdēja saule reizē, no mitrās zemes uz augšu cēlās garaiņi, kas radīja neparastas gaismas un veidoja mistisku atmosfēru. Tas tik ļoti izskatījās pēc inscenējuma, ka publikai bija grūti noticēt, ka tā ir bijusi tikai nejaušība. Šīs performances ideja bija kļūt par dabas daļu, nogludinot destruktīvo vidi un pārvēršot to par dabisku ainavu.
Citos performances festivālos Kirils Panteļējevs risinājis jautājumu par intīmo un publisko, jo mākslā cilvēks gan izrādās, gan atklājas, gan arī slēpjas. 2001.gadā mākslinieks piedalījās starptautiskā performances mākslas festivālā Exit , kur darbojās čehu mākslinieku grupas Pazudusī ekspedīcija sastāvā.
Performancē Krasta līnija , kas notika 2002.gadā Bolderājā mākslinieks centās pārbīdīt jūras krasta līniju, nesot ūdeni spaiņos un lejot to smiltīs pie ūdens līnijas. Šī performance parādīja cilvēka nespēcību dabas stihiju priekšā.
Reizēm Kirils Panteļējevs iesaista performancēs citus, bet tie vienmēr ir cilvēki, ar kuriem ir kopīgas intereses, vērtības un uzskati.