
Performance ir mākslinieka – personības izrāde, vizuālas darbības, kuras viņš veic laikā,
Performance ir tikai vārds. Ja es kaut ko nosaukšu par performanci, tad to tā sauks arī citi, ja es to saukšu par teātri, tad citi izmantos šo vārdu,
Es nekad netaisu performances kā tukšu formu, es domāju par to, kurai sabiedrības daļai performance domāta.
No mākslinieka Ivara Mailīša performancēm visvairāk zināmā ir akcija Cilvēki kā karogi , kuru viņš veidoja vairākas reizes no 1988.līdz 1992.gadam vai nu kopā ar sievu Inesi Mailīti vai Teātra studijas Nr.8 dalībniekiem. Šajās performancēs cilvēku ķermeņi tika aptīti ar melnu, sintētisku auklu, radot dzīvu tekstila skulptūru. Tā kā šajā laikā notika Latvijas atmoda, tad mākslinieks ar saviem darbiem runāja par cilvēka brīvību. Aptinot cilvēka ķermeni ar auklu, viņš no brīvas būtnes tiek pārvērsts sasaistītā, kustēties nespējīgā kamolā. Taču izmantojot šo materiālu, citās tāda paša nosaukuma performancēs tika risinātas arī citas tēmas. 1991.gada starptautiskajā performances festivālā S.O.F.A. Dānijas pilsētā Nīborgā, kopā ar Teātra studiju Nr. 8 , mākslinieks veica performanci, kurā vairāki cilvēki tika sasieti kopā. Varēja vērot, kā veidojas un mainās attiecības starp cilvēkiem, kas visi ir saistīti. Tas parādīja ideju par to, ka visi cilvēki savā starpa ir saistīti un, kādam posmam izkrītot, mainās arī viss pārējais.
Citas akcijas, kuras veidojis Ivars Mailītis, iesaista neskaitāmus cilvēkus. Viņa 1987.gadā Sporta manēžā radītā akcija Aurora un tārps notika dejojošu jauniešu pūlī. 40 metrus garš tārps, kuru vadīja aptuveni 20 cilvēki, lauzās cauri pūlim milzīgā sporta zālē līdz saskrējās ar kuģi Aurora , kas tika nesta izstieptās rokās. Tārps tika pāršķelts uz pusēm, jo tam cauri izbrāzās kuģis Aurora .
Viena no interesantākajām, bet arī bīstamākajām akcijām, kuru Ivars Mailītis veidoja kopā ar Ansi Egli, kādu vakaru notika pašā Rīgas centrā. Nevienu iepriekš nebrīdinot, pēkšņi sākās slepena militāra parāde ar dažādu laiku kara mašīnām, lielgabaliem un bruņu mašīnām. Mašīnas brauca rindā pa Rīgas centrālajām ielām, tajās armijas tērpos aktīvi darbojās bruņojošies jaunieši un medmāsu korpuss. Šokēti bija ne tikai nejauši garāmgājēji, bet arī policija, kas nekādi nespēja izprast notiekošo. Parāde beidzās ar skatītāju pūli, kas sekoja mašīnu rindai.
Ivars Mailītis savā radošajā darbībā nepieturas pie kāda noteikta stila vai viena veida koncepcijas, bet gan dara to, kas viņam katrā brīdī šķiet aktuāli un interesanti pašam.